Kas ir pirts? Kas ir latvju pirts? Kas ir latviešu pirts,
21. jūnijs, 2018 pl. 17:53,
Nav komentāru
Kas ir pirts? Kas ir latvju pirts? Kas ir latviešu pirts, ... neiedziļinoties sīkumos un vēsturiskajā attīstībā par latviešu tautas nācijas izveidošanos, bet pateikt ļoti konkrēti par pirti un tās īpašo lomu un unikalitāti šeit Latvijā.Definēt.... vai raksturot pirti latviskās kultūrvides kontekstā? Apzināties to par būtisku latviskās dzīvesziņas sastāvdaļu. Šie jautājumi ir saviļņojuši pirtniekus un pirtsmīļus, veidojuši savlaicīgu augsni diskusijām, attīstījuši dažādu viedokļu gammu.
Kā nereti esmu izteicies... jau jūtu mūsu pirts īpašo “zaļo” nokrāsu un izpausmi visā krāšņumā... pietāti uz procesiem un procesu kopumiem – rituāliem pirtī. Atliek tikai pirti raksturot un pateikt, lai saprastu paši latvieši, kā arī citu tautību cilvēki. Tātad jāapskata šis jautājums vismaz divos aspektos: pirmajā (būtiskākajā) - mūsu pašu izpratnes vienotībai (vismaz par galvenajiem procesiem PIRTĪ un ap PIRTI), kā arī sekundārajā aspektā – kā to izprot “no malas” citas tautas pārstāvji. Ja es izlasu vārdu – Sauna vai Baņa, tad man uzreiz ir zināms viedoklis par to. Līdzīgi būtu jābūt arī par vārdu PIRTS. Tātad viennozīmīgi PIRTS ietver sevī noteiktu nācijas aspektu, noteiktā kultūrvēsturiskā mantojumā, noteiktā vidē un noteiktā Dabas aspektā, jo mēs pirtī izmantojam Dabas dotās veltes no noteiktas teritorijas.
Tātad mans viedoklis jeb Pirts definējums/ raksturojums.
LATVISKĀ PIRTS IR KULTŪRVĒSTURISKA ĶERMEŅA UN GARA ATTĪRĪŠANĀS TRADĪCIJA, PIELIETOJOT - LATVIEŠU DAINAS UN ZĪMES, LATVIJAS TERITORIJĀ ESOŠOS AUGUS, KOKUS UN AKMEŅUS. PIRTS TRADĪCIJA NORIS KARSTUMA UN MITRUMA IETEKMĒ , PIRTNIEKAM IZMANTOJOT SAULES UN MĒNESS RITU SASKAŅU.
Protams ideāli, ja arī norādītu kontekstā temperatūras robežas, kuras +/- raksturo latviskās pirts vides izpausmi, proti – no +40 līdz + 85 grādiem, ar komforta temp. ne augstāku par +62 pēc celsija skalas (pirtīžās tā ir ne karstāka par 37- 38 grādiem). Kāpēc gan + 62 grādus noteikt kā komforta slieksni, vai vispār pirtnieks ievēro un vēro termometru pirtī, vai senatnē termometri bija? Tas ir plašāks stāsts, taču visos laikos labam pirtniekam bija labi attīstīta karstuma , siltuma izjūta, kura nemainīgi atpazina īsto un vajadzīgo siltuma daudzumu pirtī vienas vai otras darbības veikšanai, kā arī augu un koku iedarbības noteiktās siltuma robežas, ūdens un vārda pielietojamību, medus un dzintara izpausmes.
Šajās temperatūras robežās var izpausties visa latviskās pirts buķete gan slotiņu, gan arī augu daudzveidība.... veidot lielisku aromu vidi, ūdens izpausmes. Temperatūrā lieliski iekļaujas spēka vārdu pielietojums, attīrošo darbību un dziedinošo procesu izpausmes, kā arī iespēja visu pirts telpu harmonizēt tādai latviskās vides izpausmei kā Rāmums, Rāmtece, ... teikšu nekautrējoties – mūsu Dieviņa klātbūtnes apjausmei, jo tīrs top ķermenis, gars un arī dvēseliskais stāvoklis. Tas savukārt ļauj apjaust cilvēka gājumu gan no dzīves sākuma, gan arī noslēguma. Latvieši taču nekautrējas un nebaidās lietot vārdus – ŠAI SAULĒ, TAI SAULĒ, PA SAULEI, PASAULE. Pirts ir kā svētnīca... tātad apjausme savai piederībai, savam laikam, savai vietai, savai tautai.
Kā papildinājums pirts definējumam/ raksturojumam nepieciešams uzskaitīt pirts uzdevumus. Tajos var uzskaitīt visas sīkās nianses, kuras neietilpst šaurajā definējumā, kā arī daudzo pirtnieku labos priekšlikumus. Tas būtu vārdnīcas skaidrojuma pielikuma formāts.
Es apzināti definējumā centos nepielietot zināmā mērā jaunvārdu – procedūra, bet paliku pie vārdiem – tradīcija un rituāls. Arī vārda AKMENS pielietojums man ir tuvāks nekā minerāls, jo akmens ir pirts gara “kalējs”, uguns kalves izpausme.
Noslēgumā vēlējos pateikt, ka pirts definējums galvenokārt ir ļoti saistīts ar kultūrvēsturisko aspektu, mentalitāti, jo tajā var saskatīt gan latvisko attīstībā, gan arī jau mūsdienu pirts uzdevumus. Bet pamatu pamats ir vide- Latvija, valoda- latviešu, dabas izpausme – viss Latvijas teritorijā esošais. Līdzības labad varu minēt, ka latviskais tautiskais tērps arī ir klasificējies no vēsturiskā aspekta. Par viņu lasām... Latviešu tautas tērpi ir ļoti nozīmīga un nacionāli savdabīga latviešu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Tautas tērps ir veidojies un pastāvējis noteiktos ģeogrāfiskos un ekonomiskos apstākļos un nepārtraukti attīstījies dažādu tradīciju ietvaros. Savu iespaidu atstāj gan sarežģītie vēsturiskie procesi, gan ģimenes attiecības, ļaužu nodarbošanās, tradīcijas. Latviešu tautas tērpus iedala arheoloģiskajos un etnogrāfiskajos tautas tērpos. Par arheoloģiskiem tērpiem un rotām uzskatāmi atradumi, kas iegūti arheoloģiskajos izrakumos apbedījumu vietās un ir rekonstruēti attiecināmas uz 7. - 13.gs., kad Latvijas teritoriju apdzīvoja baltu ciltis: latgaļi, kurši, zemgaļi, sēļi, un somugri – lībieši.
Etnogrāfiskie tērpi attiecināmi uz 18. un 19. gadsimtu. Par latviešu etnogrāfisko tautas tērpu sauc zemnieku apģērbu, kurš ir veidojies un attīstījies daudzu gadsimtu gaitā un pastāvējis līdz 19.gadsimta vidum, kad to pakāpeniski nomainīja pilsētas modes apģērbs. 19. gadsimtā Latvijas lauku iedzīvotāji sadzīvē lietoja ikdienas darba apģērbu un goda jeb svētku tērpu. Goda tērpi ir grezni gan krāsās, gan rakstos. Iespējams, goda tērpu pēc noteiktām tradīcijām darināja tikai īpašiem svinīgiem dzīves gadījumiem. Latviešu tautas tērpi tiek apvienoti piecos tautas tērpu kompleksos.
Domāju latviskā pirts arī šobrīd piedzīvo ”tautastērpu laikus”, kad notiek izmaiņas saskarsmē ar citām kultūrām. Galvenais ir nepazaudēt latviskās pirts unikālo, vienreizējo skatījumu un tradīciju, valodas pielietojumu un pirtnieku. Mūsu tautas kaimiņi – lietuvieši, baltkrievi, krievi, igauņi, ukraiņi, somi latvisko pirti ar lielu cieņu un pietāti dēvē par ZAĻO PIRTI, prot novērtēt tās unikālo dabas rotu izmantošanas prasmi, vārdu pielietojumu.... atliek to pieņemt pašiem un godā turēt. Pirts ir latviskās domāšanas attīstīšanas iespēja, viena no dzīvesziņas saknēm.
Tas bija tikai mans viedoklis.