... dzirnas
"Latvija ir, bet mūžīga tā jāpadara". (J.Auškāps)

Nu gluži kā garoza ...vārds domu virspusē.

Šajā lapas sadaļā iecerēta tikšanās vieta ar cilvēkiem, kuru domas un vārdi atklājas darbos...

Mūsu domas parasti tajā novadā, kur norit mūsu dienišķais darbs, kur pildām savu uzdevumu, ar ko vijas mūsu rūpes un prieki.  Latviešu  paaudze ir tikai tilts no pagātnes, kur smeļam dzīves gudrību, uz nākotni, kurai atdodam mūsu, ja ne vienmēr domas, tad visu aktivitāti. Mēs neko nedarām, kas nav domāts nākotnei. No tā arī izriet, ka dzīvei jēga nākotnei.

priekšlasījums Cēsīs, Zemnieku sanāksmē, 1936 gada 19.janvārī.

J.Auškāps


  • Garš un grūts ceļš ved no vārda sākuma, kas ir domu un jūtu simbols, līdz paša vārda simbolam - rakstu zīmēm, kuru atrašana - jaunas kultūras ēras sākums. Ar to doto iespēja neierobežoti ilgi uzglabāt nemainīgos vārdos tērptās vērtības un sakrāt visā cilvēces mūžā gūtos piedzīvojumus un atziņas. 

Nu gluži kā maizes kukuļa garoziņa.

Pastāv uzskats, ka latvieša raksturs vairāk ir pasīvs, nekā darītājs. Latvietis esot vairāk vērotājs, mazāk darītājs. Varbūt pat sapņotājs vairāk, nekā reālists. Vai tas atbilst īstenībai? Varbūt atbilde kavējas, jo arī latviešu vēsture ir pārāk sadalīta fragmentos. 


Uz lapas sākumu - Dzirnas

Lielais individuālisms, ko latviešos izaudzējis viensētnieka dzīves veids...

J.Auškāps uzstāda jautājumus: “Cik lielas latviešu zinātnes slāpes, cik lielas viņu spējas zinātnes piesavināšanā, cik labi latvieši prot izmantot zinātni savas dzīves celšanai? Varam jautāt, cik latvietis spējīgs zinātnes jaunradīšanas darbā, vai un cik viņš jau veicis, kādos zinātnes laukos viņš guvis lielākos panākumus? Varam meklēt ceļus, kuri latviešiem ejami, lai lielākas sekmes iegūtu. Varam mēģināt pētīt, vai zinātne ietekmējusi latviešu garu un kurp tā viņu domā vest vai, labāk, kurp viņi abi domā iet.”

Mūs varētu interesēt dažas J.Auškāpa atbildes, kuras, manuprāt, vēl šodien nav zaudējušas aktualitāti, kaut laikmeta apstākļi pēc 75 gadiem ir mainījušies kardināli.

Tautas gars labi atspoguļojas valodā. Mūsu valoda bagāta, apbrīnojami skaidra un lakoniska. (.. ) Mūsu valoda gleznaina, un tautas dzeja ārkārtīgi bieži lieto salīdzinājumus, alegorijas. Tas norāda, ka domās pārsvarā konkrēti priekšstati, mazāk – abstrakcijas. No tā varētu secināt, ka latvieši gan labprāt pievērsīsies reālām zinātnēm – fizikai, ķīmijai, dabzinātnēm, tehnikai, medicīnai, mazāk – filozofijai un citām abstraktām zinātnēm. Šinī virzienā varam sagaidīt sekmes, jo vairāk, vērā ņemot latvieša novērotāja spējas un ārkārtīgi smalko dabas un tās parādību izpratni, par liecina lielā latviešu dabas mīlestība, varētu teikt, latvieša dvēseles radniecība dabai. Ne mazo lomu šo īpašību attīstībā būs spēlējis viensētnieka dzīves veids, kas latvieti nostādīja neliela cilvēku skaita un dabas vidū. (..)

Varam droši teikt, ka nav zinātnes novada, kurā latvietis nevarētu līdzi darboties. Lielais individuālisms, ko latviešos izaudzējis viensētnieka dzīves veids un kas latviešiem nesis varbūt daudz ļaunuma, traucēdams saprašanos, apvienošanos, kopdarbību, radīja latviešu sadrumstalotību un bijis par iemeslu brīvības zaudēšanai, šis pats individuālisms nav tikai vājība, bet ir arī liels pozitīvs spēks (..) Visai liela nozīme ir latvieša kritiskajām spējām (..) [Kritiķa spējas] pilnīgi nepieciešamas zinātnieku darbam. Un tās latvietim dotas vislielākā mērā, par ko liecina gan tautas dziesmas un citas gara mantas, gan jaunākā laika publicistika un, pat pārspīlētā veidā, latviešu politiskā darbība.”

 J.Auškāpa  atbilde ir: “Mūsu zemes, dabas, klimata īpatnības prasa, lai mēs paši tās izpētītu. Mums vajadzīgi likumi, kas derīgi mūsu dvēseles struktūrai, mums jāizkopj sava valoda pašiem, mēs tikai paši varam pilnīgi izprast mūsu vēsturi, mūsu celtniecība jāpiemēro pašu zemes būvmateriāliem un arhitektūrā jāliek sava gaume. Mūsu agrārā iekārta prasa pilnīgu lauksaimniecības izglītības pārkārtošanu. Tam nepietiek tikai zinātņu mācīšanas un mācīšanās, bet nepieciešama arī zinātniska pētīšana (..)


Šeit būs tikšanās ar vārdu rakstiem.... lapas ciemiņi- pirtnieki, pirtsmīļi...

Ciemos pie pirts ļaudīm

http://www.ziedonis.lv/zurnals.pdf



Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .