Rudens zinības... Pirtnieka ABC
1.daļa * Lekciju "izvilkumi" no semināriem
Muskuļu sāpes ikdienā - kā tās
novērst?
Muskuļu-skeleta
sāpes ir bieži sastopama parādība cilvēkiem jebkurā vecumā. Tās var būt lokālas
vai izstarotas sāpes no muskuļiem, saitēm, cīpslām, locītavām un mugurkaula.
Šīs sāpes var būt akūtas un ilgt dažas dienas vai hroniskas - ilgt vairāk nekā
trīs mēnešus un izpausties dažādos ķermeņa apvidos. Muskuļu sāpes izpaužas
krampjveidīgi, difūzi vai dedzinoši pašā muskulī vai izstarojas tālāk, piemēram, uz galvu, rokām un kājām. Pazīstamas
sajūtas? Sāpes ietekmē ķermeņa funkcionālo stāvokli un dzīves kvalitāti.
Kādi ir
muskuļu sāpju iemesli?
Akūtas sāpes var sākties pēkšņi pēc traumas muskulī, cīpslā, saitē vai straujas
un neveiklas kustības, savukārt hroniskas sāpes rodas no nepareizas pozas un
pārslodzes.
Atcerieties:
Viena no
pamatprocedūrām pirtī ir muguras sildīšana un pēršana. Esiet uzmanīgi un, ja
vēlaties, lai peramais par pirts procedūru izsakās ar sajūsmu un vēlreiz
atgrieztos pie jums pirtī, ievērojiet viņa izjūtas un rosiniet
par tām runāt veicot muguras pērti.
Biežākie
muskuļu sāpju iemesli ir:
- muskuļu pārslodze, strauja
atdzišana, infekcija;
- nepareiza stāja (stājas
asimetrija, atšķirīgs kāju garums), neērta poza, sēžot vai stāvot, un
gaita, kad tiek pārslogoti mugurkaula fizioloģiskie izliekumi;
- neergonomiska darba vide,
nepareizi iekārtota darba vieta;
- muskuļu tonusa trūkums, kustību
trūkums, vāja fiziskā sagatavotība;
- vispārējs nogurums, hronisks
stress;
- ja iepriekš minētie faktori
kombinējas ar deģeneratīvām izmaiņām mugurkaulā un ap to esošajās
struktūrās, rodas ilgstošas sāpes.
Turklāt
pacienti ar sāpēm sprandā un lāpstiņu rajonā norāda arī uz miegatraucējumiem,
jo nevar atrast ērtu gulēšanas pozu.
Kādi ir
muskuļu sāpju simptomi?
Muskuļu
sāpēm ir trīs raksturojošas pazīmes:
• uzspiežot uz muskuli, jūtams muskuļa saspringums;
• saspringtajā muskuļa reģionā ir laukums ar pastiprinātu jutīgumu;
• uzspiediens uz šī laukuma ierosina izstarojošas sāpes.
Saspringto
vietu muskulī sauc par trigerpunktu, kas ir neliels mezgliņu veidā lokalizēts,
sāpīgs, hiperjutīgs muskuļa sacietējums - piespiežot to, raksturīgs sāpju
izstarojums. Tā ir lokāla muskuļa zona, kur rodas skābekļa bads, kas paaugstina
pieprasījumu pēc enerģijas. Šī lokālā enerģijas krīze atbrīvo neiroaktīvās
vielas, kas kairina nervu šķiedras - kairinājums pa nervu ceļiem
nonāk centrālajā nervu sistēmā un rada sāpes.
Kā ārstē
muskuļu sāpes?
Pamatā ir ieteicama
fizioterapija, kurā pielieto mīksto audu tehnikas: trigerpunktu masāžu, muskuļu
stiepšanu kombinācijā ar aukstuma, siltuma procedūrām, ārstniecisko vingrošanu
un relaksāciju. Tāpat var pielietot arī fizikālās terapijas metodes, akupunktūru
un trigerpunktu blokādes.
Ja ir
nepieciešams, ārsts nozīmē medikamentozo terapiju. Trigerpunktus var ieziest
arī ar ziedi (pretiekaisuma, sildošu) vai gēlu, kas viegli iesūcas ādā. Ar
fizikālās terapijas metodi fonoforēzi un gēlu medikamenti tiek dziļāk
ievadītisāpošajā vietā.
Muskuļu
sāpju profilakse un kontrole
Lai izvairītos no turpmākām sāpēm, vispirms vajadzētu saprast un izanalizēt
galvenos sāpju cēloņus, kā arī veikt profilaktiskas darbības muskuļu tonusam.
Muskuļu
sāpes pēc slodzes un sāpju slieksnis * Muskuļu
sāpes
Ja kāda
iemesla dēļ viena skeleta daļa tiek pārslogota, bet cita-nepilnīgi vai
nepareizi noslogota, rodas stājas nestabilitāte, uz ko reaģē muskuļu sistēma -
parādās muskuļu sāpes.
Muskuļu funkcijas ir dažādas, piemēram, ķermeņa stāvokļa fiksāciju nodrošina
izometriska muskuļu darbība t.i. muskuļa
tonuss pieaug, bet nenotiek tā garuma maiņa. Cilvēkam sēžot, stāvot, kustoties
saskaņoti darbojas vairākas muskuļu grupas. Šo darbību regulē gan muguras
smadzenes ar saviem nerviem, kuri inervē skeleta muskulatūru, savukārt kustību
koordināciju un apzinātu, ātru kustību veikšanu nodrošina regulācija no galvas
smadzeņu centriem. Dažādu ārējās vides faktoru, CNS u.c. slimību, lokālas
iedarbības faktoru iedarbības rezultātā muskuļu sistēma saņem „nepareizu”
impulsāciju un var veidoties t.s. miotoniskās reakcijas jeb muskuļu spazmas.
Muskuļu tonusa pārlieku izteikta paaugstināšanās (spazmas) ir sāpīga, jo tiek
kairināti nervu gali, kas atrodas pašos muskuļaudos, cīpslās, saitēs. Muskuļu
spazma izraisa arī asins apgādes pasliktināšanos muskulī, tūsku, venozo stāzi
un hopoksiju. Ja šādas reakcijas norit ilgstoši, muskulī rodas distrofiskas
izmaiņas, savairojas saistaudi (fibroze). Bieži veidojas it kā apburtais loks –
impulsi no spazmētā muskuļa nonāk muguras smadzenēs, no tām atpakaļejošie
impulsi vēl vairāk „savelk” muskuli.
Ja cilvēkam ir ilgstoši paaugstināts muskuļu tonuss, atkārtotas muskuļu
sāpju epizodes var izsaukt pat nelielas intensitātes nespecifiski faktori –
neliela piepūle, saaukstēšanās, emocionāli faktori. Šie cilvēki katru jaunu
sāpju sajūtu uztver pastiprināti jūtīgi, jo notiek gan centrālās gan perifērās
sensibilizācijas mehānisku iesaistīšanās un sāpju slieksnis ir zems.
Nereti savilktajā, sāpīgajā muskulī iztaustāmi īpaši sāpīgi mezgliņi, tā
saucamie triger punkti. Šos punktus iedala aktīvajos un pasīvajos. Aktīvais
miofasciālais triger punkts (TP) ir sāpīgs. Palpējot (iztaustot) slimnieks jūt
asu, šaujošu sāpi. Izstarojošas muskuļu sāpes no šāda triger punkta var būt
jūtamas gan miera stāvoklī, gan pie nelielas kustības. Taustot, muskulis vēl
vairāk savelkas, var rasties krampji. Sāpes parasti mēdz būs ilgstošas, trulas,
smeldzošas, plēsošas. Muskuļu sāpju dēļ kustību apjoms var būt ierobežots.
Pasīvais jeb latentais TP var eksistēt salīdzinoši mierīgi ilgu laiku-pat
vairākus gadus. Sāpes parādās tikai palpējot, bet muskuļa spēks vai kustību
apjoms var būs samazināts. Tomēr uzspiežot uz šā punkta vai arī pie pārslodzes,
saaukstēšanas sāpes ar tām raksturīgo izstarojumu var atjaunoties un radīt vēl
citus simptomus, kas mazina slimnieka dzīves kvalitāti – piemēram, savilktais muskulis
var nospiest vai kairināt cauri muskulim ejošus nervus vai asinsvadus.
Hroniskās muskuļu sāpes rada arī nemieru, depresiju, miega traucējumus u.c.
Jāatzīmē, ka miofasciālo sindromu sāpju izstarojums neatbilst konkrētas nervu
saknītes vai perifērā nerva inervācijas zonai, bet atbilstošs trigerpunkta
lokalizācijai.
Akūtā
muskuļu sāpju periodā nedrīkst izdarīt arī spēcīgu masāžu, jo, kairinot triger
punktus, muskulis vēl vairāk savelkas un sāpes muskuļos pastiprinās.
no personīgā arhīva....
Veselība ir
katra paša rokās, turklāt muskuļu sāpes ir tas gadījums, kad cilvēks pats var
daudz sev palīdzēt. Pirtnieks ir tikai starpnieks nevis viņa slodzes aizvietotājs.
Pasmaidiet un atgādiniet par to pirtī!
Labs smaids ir rosinātājs un tas ir
bezmaksas masāžas vērts.