Agrāk un senāk. Pirtnieka darbs bija ļoti prasts un to “ļaužuprāt” turēja zemu, tas bija mazgāšanās arods un prasme. Necils. Mūsdienās, jo īpaši tagad, ļaudis visā zemītē to spēji pacēla augumā un veselībā, piešķirot tam rituālus, dziedniecību, ģimeniskumu, draugu saiti, pasākumu – dzīves metu/ svarīgo notikumu piešprici. Un viss sajaucās kopmīklā. Bet kopumā pirts pacēlusies vēl nebijusī augstumā un nu jau ģimeniskā parastā pirts ir līdztekus mūsdienu pirts mišungam, tā kļuvusi par “veselības preci”.

Agrāk caur pirti bija dziedniecība, bet tā bija citāda mūsdienu izpratnē un reizē tomēr dalīta no ierastās mazgāšanās – gan publiskās, gan tīri sadzīviskās. Mūsdienās pirts, ja tā varētu teikt , piedzima no jauna un izpaužas kā margrietiņa – ir , nav...ir, nav.... Gribētos, lai visur būtu IR, bet tāds ir laikmetīgums – pirts tam neiet secen... tajā ir labais un ir arī “atraugas”.

Pirtnieki! Darām un ienesam pirtī zaļumu, nelaižam pār tās slieksni rietumu un biznesa/ izklaides industrijas prasto haļavu.

Aigars Lielvārdes pusē, pirts raksti