Lielvārdes pirts ūdens skolas slotas sien
18. decembris, 2022 pl. 21:40,
Nav komentāru
Kā jau katru mēnesi visa ūdens gada garumā, tad arī šoreiz dāvanā novembra/decembra mijā Lielvārdes pirts ūdens skolas pirtsslotiņu izmantošanas klājums ar nelieliem skaidrojumiem. Tātad pirts tradīciju un rituālu slotiņas.
Lielvārdes pirts ūdens skolas slotas sien tikai ar lina auklām. Jaunlaikos izmanto arī džutas auklas. Slotas sējienu kātiņā veido kā zīmi Māras krusts vai divkāršais Māras krusts, kas kopumā veido jaunu zīmju kopumu – Aka, Ozoliņš. Ozola un egles slotās sējienu papildina ar pītu Bizes pīni, kura caurvijas slotiņas vidū. Tad slotiņu sauc par BIZES SLOTIŅU ©. Auklas galiņi tai vienmēr ir sasieti mezgliņā, kas simbolizē noteiktas darbības un mērķa piederību. Tā ir sievišķā slota, pirtniece slotu tur pēc izvēles - kātiņā vai arī ievietojot savu plaukstu pīnes viducī. Tad slotiņa iegūst jaunu iespēju un pilnībā atveido pirtnieces kustības vijīgajās plaukstās, peldinot pirts silto gaisu un veicot “pērti”. Tad arī atspēkojas teiciens -
Kuplums latviešu dzīvē un mākslā ir visu aptverošā stila pazīme.
Slotiņas gali vienmēr ir apstrādāti ar uguni un mērcēti ievaskmedū, visbeidzot pārklāti ar medus sveces vasku. Šādai slotiņai ir ilgs mūžs un tā saglabā visas labās īpašības, ir dziednieciska un enerģētiski spēcīga.
Egles slotiņas ir sievišķās slotiņas, simboliski savieno dzimtu ar sievišķo sākotni. Varam izmantot Bizes pirtsslotiņai šādas rindas:
Šurpu turpu vējiņš loka
Zaļ` eglītes galotnīti;
Tā locīja tautu dēlu
Pa savami prātiņam.
Trīs rītiņus saule lēca
Uz zaļo ozoliņu;
Savukārt ziemas skujeņu slotiņai “Ziemainīte” © tiek izmantoti priedes, egles, kadiķa, viršu zariņi.
Ir arī īpašās “Lapsas astes” no priežu ieslīpajiem zariem, tās darina kuplas un elestīgas. Tās var raksturot ar šādu četrrindi:
Briedi, briedi, lāci, lāci,
Kas tev kāra šūpulīti?
Egle, egle, priede, priede,
Tā man kāra šūpulīti.
Šo slotu iespējams papildināt - izmantojot ar mērcēšanu sudraba un dzintara ūdenī, vēlāk iesienot to linu audumā (slotiņu apsēji jeb apmetnīši) un sasaldējot, tad šī slotiņa, kurai dominē kadiķis, iegūst jaunu nosaukumu Plietreķis©
Plietreķis = Plie (Pliens)+ tre (Autre)+ ķis (Kadiķis)
kadiķa pērte = tērauda kalve (smēde.)
Nosaukuma izcelsme. Vecais tērauda nosaukums pliens (liet. plienas, prūs. playnis) vienāds visās trijās baltu valodās. Arheoloģija liecina, ka tēraudu balti mācēja iegūt jau agrajā dzelzs laikmetā – ap mūsu ēras sākumu. Tāpat arī prata sametināt tēraudu ar zemākas kvalitātes metālu. Latviešu autre (smēde) un vārdu austra, ko varētu izskaidrot kā ‘zelta kalve’, kurā pirts slotiņai jāizkaļ īpaša pērte - sudraba un dzintara spēcinoši vitāla gan ķermenim, gan arī garam.
Savukārt Bērza slotiņām varam veltīt šādas rindas:
Godā turētas bērza slotiņas labu garu un svēti nes. Meitu rokās bērza slotas dej dižu augumiņu.
Lielvārdes pusē ierasota un vārdos likta
Ozola plakanās slotas vislabāk siet Rasas dienās. Tad tās tiek sietas un dzirdinātas vakara, nakts un rīta rasās, kā arī veidots īpašs rituāls. Slotas iegūst savu nosaukumu Ozola Rasas slotas jeb Rasas slotas ©. Tās ir vienas no spēcīgākajām pirts slotām, ilgstoši saglabā savas īpašības ( pat vairākus gadus). Apstrādā arī ar piededzināšanas, ievaskmeda un vaska metodi.