Es reti citēju citus cilvēkus, pārsvarā rotēju savās domās un domvārdos, taču šoreiz pēcsvētku brīdī saklausīto domu nolēmu patapināt un dot tai virzību jūsu virzienā.

Aktrise Elvīra Baldiņa kādā sarunā izteicās, kas viņasprāt ir latviešu DIEVS. Viņa sacīja: “Latviešu Dievs ir nevis tas, kas ir radījis, bet tas kurš rodas. Tajā brīdī, kad es par tevi domāju kaut ko labu un tu par to domā kaut ko labi, tad tajā brīdī pa vidu ir latviešu Dievs… ” . No šī teiktā es secinu... domas, domas še zemē, te vienkopus ar citām un citu domas, un šī zeme, ko dēvējam par Latviju, būtu “DIEVIŠĶĪGA RITE” un mūsu klātesamība būtu dievišķa, ja mēs, pirtnieki, kuri tur sevī dievišķo garu, sajūtu līmenī apjaustu šo Dieva klātbūtni jeb dieviņa riju, kas pārklājas virs pirts lāvas, tad noteikti saprastu – nevis tu un nevis peramais, bet mūsu domas mūs tuvina vai attālina. Dievs ierodas tur, kur ir vērts ierasties. Un tad vismelnākā pirts kļūst gaiša, bet nabadzīgu domu pirts kļūst kā slikta dvaša, bezdvēseliska, bez pamata.

Jā… un mēs zinām, ka mūsu Dieviņi ir daudz un visiem viņiem savs sakāms Latvieša pasaulē.

Tātad domas, tad domvārdi, tad rīcība…