...Kad pieskaries ūdenim, sajūti to, vienojies (esi)  ar to, virzi to, pateicies tam.
Tikai tad, kad tavs gars un ūdens būs vienoti,  arī pirts slotai  būs tā spēks
un garam vieds, un visam it viss.

                                                                                                                                                                              pirts raksti *  Lielvārde
Ūdentiņis, straujtecītis,
Lielu darbu darītājs:
Māsai ziedu nesējiņis,
Bāliņam sudrabiņa.

... ūdens skolas vietvide- "AKA"

Labsvakars (labrīt, labdien)!
Laipni aicināti Lielvārdes pirts vidē
.

Kas ir pirts? Kas ir latvju pirts? Kas ir latviešu pirts, 

Kas ir pirts? Kas ir latvju pirts? Kas ir latviešu pirts, ... neiedziļinoties sīkumos un vēsturiskajā attīstībā par latviešu tautas nācijas izveidošanos, bet pateikt ļoti konkrēti par pirti un tās īpašo lomu un unikalitāti šeit Latvijā.
Definēt.... vai raksturot pirti latviskās kultūrvides kontekstā? Apzināties to par būtisku latviskās dzīvesziņas sastāvdaļu. Šie jautājumi ir saviļņojuši pirtniekus un pirtsmīļus, veidojuši savlaicīgu augsni diskusijām, attīstījuši dažādu viedokļu gammu.
Kā nereti esmu izteicies... jau jūtu mūsu pirts īpašo “zaļo” nokrāsu un izpausmi visā krāšņumā... pietāti uz procesiem un procesu kopumiem – rituāliem pirtī. Atliek tikai pirti raksturot un pateikt, lai saprastu paši latvieši, kā arī citu tautību cilvēki. Tātad jāapskata šis jautājums vismaz divos aspektos: pirmajā (būtiskākajā) - mūsu pašu izpratnes vienotībai (vismaz par galvenajiem procesiem PIRTĪ un ap PIRTI), kā arī sekundārajā aspektā – kā to izprot “no malas” citas tautas pārstāvji. Ja es izlasu vārdu – Sauna vai Baņa, tad man uzreiz ir zināms viedoklis par to. Līdzīgi būtu jābūt arī par vārdu PIRTS. Tātad viennozīmīgi PIRTS ietver sevī noteiktu nācijas aspektu, noteiktā kultūrvēsturiskā mantojumā, noteiktā vidē un noteiktā Dabas aspektā, jo mēs pirtī izmantojam Dabas dotās veltes no noteiktas teritorijas. 
Tātad mans viedoklis jeb Pirts definējums/ raksturojums.
LATVISKĀ PIRTS IR KULTŪRVĒSTURISKA ĶERMEŅA UN GARA ATTĪRĪŠANĀS TRADĪCIJA, PIELIETOJOT - LATVIEŠU DAINAS UN ZĪMES, LATVIJAS TERITORIJĀ ESOŠOS AUGUS, KOKUS UN AKMEŅUS. PIRTS TRADĪCIJA NORIS KARSTUMA UN MITRUMA IETEKMĒ , PIRTNIEKAM IZMANTOJOT SAULES UN MĒNESS RITU SASKAŅU.
Protams ideāli, ja arī norādītu kontekstā temperatūras robežas, kuras +/- raksturo latviskās pirts vides izpausmi, proti – no +40 līdz + 85 grādiem, ar komforta temp. ne augstāku par +62 pēc celsija skalas (pirtīžās tā ir ne karstāka par 37- 38 grādiem). Kāpēc gan + 62 grādus noteikt kā komforta slieksni, vai vispār pirtnieks ievēro un vēro termometru pirtī, vai senatnē termometri bija? Tas ir plašāks stāsts, taču visos laikos labam pirtniekam bija labi attīstīta karstuma , siltuma izjūta, kura nemainīgi atpazina īsto un vajadzīgo siltuma daudzumu pirtī vienas vai otras darbības veikšanai, kā arī augu un koku iedarbības noteiktās siltuma robežas, ūdens un vārda pielietojamību, medus un dzintara izpausmes.
Šajās temperatūras robežās var izpausties visa latviskās pirts buķete gan slotiņu, gan arī augu daudzveidība.... veidot lielisku aromu vidi, ūdens izpausmes. Temperatūrā lieliski iekļaujas spēka vārdu pielietojums, attīrošo darbību un dziedinošo procesu izpausmes, kā arī iespēja visu pirts telpu harmonizēt tādai latviskās vides izpausmei kā Rāmums, Rāmtece, ... teikšu nekautrējoties – mūsu Dieviņa klātbūtnes apjausmei, jo tīrs top ķermenis, gars un arī dvēseliskais stāvoklis. Tas savukārt ļauj apjaust cilvēka gājumu gan no dzīves sākuma, gan arī noslēguma. Latvieši taču nekautrējas un nebaidās lietot vārdus – ŠAI SAULĒ, TAI SAULĒ, PA SAULEI, PASAULE. Pirts ir kā svētnīca... tātad apjausme savai piederībai, savam laikam, savai vietai, savai tautai. 
Kā papildinājums pirts definējumam/ raksturojumam nepieciešams uzskaitīt pirts uzdevumus. Tajos var uzskaitīt visas sīkās nianses, kuras neietilpst šaurajā definējumā, kā arī daudzo pirtnieku labos priekšlikumus. Tas būtu vārdnīcas skaidrojuma pielikuma formāts. 
Es apzināti definējumā centos nepielietot zināmā mērā jaunvārdu – procedūra, bet paliku pie vārdiem – tradīcija un rituāls. Arī vārda AKMENS pielietojums man ir tuvāks nekā minerāls, jo akmens ir pirts gara “kalējs”, uguns kalves izpausme.
Noslēgumā vēlējos pateikt, ka pirts definējums galvenokārt ir ļoti saistīts ar kultūrvēsturisko aspektu, mentalitāti, jo tajā var saskatīt gan latvisko attīstībā, gan arī jau mūsdienu pirts uzdevumus. Bet pamatu pamats ir vide- Latvija, valoda- latviešu, dabas izpausme – viss Latvijas teritorijā esošais. Līdzības labad varu minēt, ka latviskais tautiskais tērps arī ir klasificējies no vēsturiskā aspekta. Par viņu lasām... Latviešu tautas tērpi ir ļoti nozīmīga un nacionāli savdabīga latviešu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Tautas tērps ir veidojies un pastāvējis noteiktos ģeogrāfiskos un ekonomiskos apstākļos un nepārtraukti attīstījies dažādu tradīciju ietvaros. Savu iespaidu atstāj gan sarežģītie vēsturiskie procesi, gan ģimenes attiecības, ļaužu nodarbošanās, tradīcijas. Latviešu tautas tērpus iedala arheoloģiskajos un etnogrāfiskajos tautas tērpos. Par arheoloģiskiem tērpiem un rotām uzskatāmi atradumi, kas iegūti arheoloģiskajos izrakumos apbedījumu vietās un ir rekonstruēti attiecināmas uz 7. - 13.gs., kad Latvijas teritoriju apdzīvoja baltu ciltis: latgaļi, kurši, zemgaļi, sēļi, un somugri – lībieši.
Etnogrāfiskie tērpi attiecināmi uz 18. un 19. gadsimtu. Par latviešu etnogrāfisko tautas tērpu sauc zemnieku apģērbu, kurš ir veidojies un attīstījies daudzu gadsimtu gaitā un pastāvējis līdz 19.gadsimta vidum, kad to pakāpeniski nomainīja pilsētas modes apģērbs. 19. gadsimtā Latvijas lauku iedzīvotāji sadzīvē lietoja ikdienas darba apģērbu un goda jeb svētku tērpu. Goda tērpi ir grezni gan krāsās, gan rakstos. Iespējams, goda tērpu pēc noteiktām tradīcijām darināja tikai īpašiem svinīgiem dzīves gadījumiem. Latviešu tautas tērpi tiek apvienoti piecos tautas tērpu kompleksos.
Domāju latviskā pirts arī šobrīd piedzīvo ”tautastērpu laikus”, kad notiek izmaiņas saskarsmē ar citām kultūrām. Galvenais ir nepazaudēt latviskās pirts unikālo, vienreizējo skatījumu un tradīciju, valodas pielietojumu un pirtnieku. Mūsu tautas kaimiņi – lietuvieši, baltkrievi, krievi, igauņi, ukraiņi, somi latvisko pirti ar lielu cieņu un pietāti dēvē par ZAĻO PIRTI, prot novērtēt tās unikālo dabas rotu izmantošanas prasmi, vārdu pielietojumu.... atliek to pieņemt pašiem un godā turēt. Pirts ir latviskās domāšanas attīstīšanas iespēja, viena no dzīvesziņas saknēm.
Tas bija tikai mans viedoklis.

Lāčplēša hronika * ūdens skola iesaka







Lai pirts grāmatai veicas! Pirts jau arī ir īstenā vieta, kur iegūt vai atjaunot rāmumu sevī. Man nepatīk tā pārmērīgā dricelēšanās mūsdienu pirts "kultūrā". Ceru, ka šī pirts grāmata vedinās tieši rāmuma virzienā, atpakaļ uz pirtiņas jēgu kā klusu svētvietu.

Ar dievpalīgu,
Maruta Voitkus-Lūkina

Kā baltais saules stars sadalās septiņās varavīksnes krāsās, tā latviešu baltās drānas ir saaustas no septiņiem pavedieniem, un tikai tur, kur tie savijušies kopā, rodas īsts, mirdzošs baltums. Cilvēks nav akmens, kas, guļot ceļmalā, pats sevi piepilda, cilvēks ir un top, aug un nobriest mijiedarbībā ar līdzcilvēku, ar darbu, ar Dievu, jo visa dzīvā dzīvība ir kustība, enerģija, kas dzen visu kosmu, dzen arī mūs.

( Z. Mauriņa.)


No smilgu skarām saule jau bij rasu nodzērusi, bet sīkajā zālē  tā vēl mirdzēja kā sudrabs.

J.Jaunsudrabiņš

  • Rasas laika klātbūtne un vasaras plaukums aicina rītos un vakaros pēdot pļavas.
  •  Kam pēdiņas gara pilnas, tam nav dūša papēžos.

Pirts  un Rasa

Diena jau krīt uz vakariem.  Katru reizi arvien vairāk tumsa atkāpjas.
 Bet tomēr vakaros vēl skala guni prasās – gan pirtī kurot, gan telpā vārdus ritinot…
                     Lielvārdes pusē ierasota un vārdos likta

Pirtnieku un pirtsmīļu kopdomas satikšanās vieta.
Pirtszinību atklāsmes... Lielvārdes Jumja pirtsslotas, ozola spēka rasas slotas, ūdens skolas zinības, pirts gars un enerģija.... dabas ritmi... zīmes ... "pērtes" rituāli...

Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.

Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sudraba ogas aug;
Saules meitas lasītājas
Ar sudraba kanniņām.


Lielvārdes Rumbiņa - Rumbiņas ūdenskritums,  (senāk lietoja vārdu Rumbina)

     

PIRTS UN DABAS RITMU KALENDĀRS

* šajā e- vidē Jūs atradīsiet tikai atspulgus no ūdens skolas izpausmēm, pamatu pamats ir "dzīvā"saskarsme ar pirtnieku un iegūtā mācība, kas ietver gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās prasmes un iemaņas... Lapas izkārtojumi un apakštematikas ir veidotas saistītā veidā un tās papildina vienu otru, kā arī tās atslēgas vārdi ievīti DAINU vārdos. Par pamatu izkārtojumam ņemts Lielvārdes jostas salikumu princips - zīmes (VĀRDI) ievijas un atkārtojas,  mijas viena otrā, veidojot RAKSTU.

Lai jums laba vārdošana,

Latvju raksti jostā kristu.

Lielvārdes pirts  ūdens skolas tradīciju jūs  atpazīsiet pēc pirts rituāla, pērtes un pirtnieka darbības  *  ūdens skolas pirts rituāls būs redzēts, dzirdēts, izjusts un apjausts.

Pirts izpausme: 

  • latviskās pirts kultūras un Lielvārdes jumja pērtes
  • BALTU  zīmju  aktīvā meditācija un rituāli kā pirts veselums; 
  • spēka vārdu un pērtes apvienojums kā latvieša ķermeņa, gara, dvēseles vienotība; 
  • Dabas stihiju enerģētiku izmantojums pērtēs un meditācijās;
  • ūdens trīsvienības (stāvokļu) un enerģētikas izmantojums pērtēs;
  • pielietotas ūdens skolas pirts tradīcijās veidotas slotiņas un tās pirts paņēmieni - "pērtes";
  • pērtes norises - pirtī (pērtuvē), zālē/pļavā (rasā), ūdenī (ūdens slotu pērte);
  • auksta un karsta ūdens kontrasts - pirtī pērtuvē (jau auksta ūdens pielietojamība), peldināšanā (peldes) , zālē/pļavā - caur apziņas stāvokļu izmainīšanu; 
  • Dabas ritma sekošana;
  • cilvēka bioritma un diennnakts/ enerģētikas sekošana.

Informācijas jaunumus skatīt sadaļās:


Rasas dienas 2018. Pirtnieku un pirtsmīļu tikšanās vieta. Nu jau ceturtais gads. Šoreiz Ērgļu pusē lauku mājās. Iespēja veidot rasas ozolslotas, zaļās slotas, apgūt Lielvārdes ūdens skolas pirts pērtes slotiņu īpašos siešanas veidus un pērtes izpausmes, izbaudīt īpašu rituālu - ozola Godus, Pērkonu, Māras zīmi. Šis gads tiek veltīts arī Pērkonam un Māras zīmei, kas kopā ar Ozolu jeb akas zīmi trijatā veido vienotu veselumu - dvēselīte. Trīs dienas kopā ar draugiem, trīs dienas kopā ar dažādiem pirtniekiem- gan Lielvārdes pirts skolas, gan arī viesiem, trīs dienas iespēja iegūt draugus, trīs dienas - pirtnieku kopdomā un iespējā mācīties vienam no otra. Šogad ir īpaša nokrāsa visam pasākumam, jo pasākuma iniciatīva ir nodota pirtnieku darba grupas ziņā, kuri jau pagājušajā gadā (rasas dienu izskaņā) izteica vēlmi turpināt šo rasas dienu tradīciju. Būšu kopā ar viņiem. Lai top! Laipni gaidīti visi iepriekšējo gadu rasas pirtnieki, pirtnieki, pirtsmīļi.


2018.G. TREŠAIS IZLAIDUMS

Blogs pirts ķipis


Ūdens skola un pirts

Sanācieti jauni ļaudis

Ugunī klausīties,

Ugunī klausīties,

Vaļā vērti senās zīmes.

Senās zīmes gulējušas

Garu garu vasariņu,

Nu tās laiks modināt,

Vaļā vērti zinšu vārtus.

Laist tās visas saulītē,

Ļaudīm nesti labumiņu.

Lielvārdes pusē ierasota un vārdos likta


Cik sevi atceros ,... kopš bērnības pirts ir bijusi mana veldzētāja,  ķermeņa un gara sakārtotāja. Kopš 1982. gada, kad izveidoju pašaizsardzības skolu, kuru vēlāk daudzi iepazina kā ūdens skolu, pirts kļuva par neatņemamu tās sastāvdaļu. Laikam ritot pirts zināšanas un praktiskā darbība ieguva raksturīgās ūdens skolas īpašās izpausmes sintēzi un saistību ar DABU, RITMU, VĀRDU. Pirtszinību lādē aizvien vairāk iegūla latviskās dzīvesziņas un senatne, kura atklājās meklējumos un tagadnes viedokļu aspektos. Uzskatu, ka PIRTS un pirts kultūra šobrīd Latvijā piedzīvo savu atklāsmes laiku - ja varētu, tad to nosauktu par DZINTARA laikmetu latvju pirts laika skalā - skaistu un īpašas nokrāsas pildītu, pilnu ar saullēktiem, vieglu lāsojumu sānos ar akmens pulējumu un iedobumu rasas lāsei, kur patverties...vārdiem un zīmēm pildīties.Pirts un pirtslietas, Gara mantas un Spēkvārdi  šķiļ jaunas atziņas un guns liesmiņas, iet caur pārbaudījumu takām, kuras mums tiek pavērtas (atvērtas) kā izaicinājums... varbūt pat pēdējo reizi tas Latvietim te - MĀRAS zemē dots. Laikmeti vienmēr bijuši kā pārbaudījumi mūsu tautai - nekas latvietim netika dots vienkārši tāpat, ...katra lietai dotas divas iespējas - augt vai iznīkt.






Aka* sākotne

Ozols Rasa Pirts

Pirtszinības * Dienas foto * Lielvārdes pirtsslotas


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .