* PIRTS DIENA

Šogad 3. mēness un 12. saules dienas krustcelēs iestaigāja takas ceļu arī vairāki zīmīgi astroloģiskie un medicīniskie aspekti, kuri ļāva pirts dienu izvērst par īpašu ievziedu pirts rituāliem, kā arī ļauties pilnībā baudīt ievziedu pirtsslotiņas. Pirts būtību varēja piepildīt ar spēcīga gara un ievziedu aromterapiju, kuras vienīgās robežlīnijas bija katra uzņēmība pret ievas spēcinošajām un reibinošajām smaržām. Viena no izcilākajām ievas pirtsdienām bija piepildīta ar iespējām sevi iztīrīt no pretiekaisumiem un nostiprināt ādas struktūru - notīrīt un filtrēt to līdz pat kaulam, jo ievu pirtsslotām ir sāpes mazinoša, pretiekaisuma un ādu tīroša iedarbība. Ievas lapās ir vērtīgi glikozīdi un miecvielas, bet ziedos – ēteriskās eļļas un fitoncīdi. Ievu slotu varēja likt kā kompresi pret kaulu sāpēm, klepu un bronhītu. Protams, šajā dienā varēja gan savienot ar karstuma tvaika ievziedu vilni, gan arī ar beztvaika arompērienu (jo īpaši pirtiņās, kurās ir vējlodziņš.... tad svaigais gaiss ar savu dzestro plūsmu padara ievziedus saldeni vijošus). Katras pērtes izskaņā bija vēlama neliela, bet šoreiz tikai viegla ūdens terapija - pelde dīķī vai vienkārši apskalošanās pašā pirts telpā. Tās mērķis bija ādas poru fleksijas veidošana kā elpošanas sviriņas - ievilkt un izvilkt, caurstrāvot enerģētiski.

Kā kompresijas paņēmiens IEVASSLOTIŅAS brīnišķīgi varēja palīdzēt pret klepu, bronhītu, bet profilaktiskajā darbībā bija brīnišķīgs plaušu un elpošanas ceļu attīrītājs.

Dziedniecības aspektos šajā dienā un arī līdz pat 14. maijam, ieva sniegs spēcīgu iespaidu uz ekzēmas ārstēšanu un ādas kopšanu!

Ja runājam par ievziedu spēju reibināt ar savu smaržu, tad šīs dienas ir īpaši lutinātas, jo pats ķermenis labprātīgi un kāri visu uztver. Protams, ar izņēmumiem, jo dažam tās var radīt arī galvassāpes. Visu ar mēru! Ak, jā... ievas pirts diena jābeidz laicīgi - vismaz ar pēcpirts atpūtu un baudītā meditāciju līdz 23.00, pašu pērti veicot ne vēlāk kā līdz 22.00.

Pērtes laikā ievziedu slotiņa ...vai pat smaržīga ievziedu ķekara zariņš šogad jo īpaši attīra auras emocionālo – zilo un zaļo – spektru. Ievas ietekmē kļūst vieglāk tīrīt vecas emocionālas saites, paprasīt piedošanu, kas ir svarīgi harmonijas radīšanā. Ēteriskā eļļa aromatizē un attīra pirts gaisu. Šajā dienā nelieto citas eļlas, jo āda izdara dziļo filtrāciju. Veido pirts meditāciju - pērtes laikā ļaujas enerģētiski veidot savu domu aizsardzību. Svaiga un sakopta āda, pēcpērtes dvēseliskais stāvoklis un labs miegs - ir šī vakara ieguvums un klājums līdz pat vasaras saulgriežiem.

... Ievziedu pirts laiks pamazām izplēnēs līdz ar ievu noziedēšanu. Bet šī pirts diena bija īpaša - reizi 63 gados. Arī nākamajos divos gados tā būs manāma ar savu ietekmi, taču jau citos aspektos.

Ieva

Ievas - (prunus padus- latīn.) ir mūsu platuma grādos izplatīts augs, kam ziedēšanas laiks ir tieši maijā, tādejādi Latvijas pavasaris nav iedomājams bez rūgtenās mandeļu smaržas, ko izdala skaistie ievu ziedi.

Lieli vai vidēji lieli vasarzaļi koki. Lapas pumpuros salocītas. Ziedi lapainos, stāvos vai nokarenos ķekaros, kas veidojas no sānu pumpuriem. Zied, kad puse lapu jau ir normāla lieluma. Kauleņi nelieli, lielākoties melni ar olveida kauliņu.

Parastā ieva/P. avium/ - līdz 15 m augsts koks vai krūms ar pelēkmelnu, nespodru un plānu mizu. Ziedu ķekari nokareni, 8-12 cm gari; ziedi balti, smaržīg.

Vēlā ieva /P. serotina/ - neliels, 10-12 m augsts koks, kas plaukst un nogatavina augļus 1-2 nedēļas vēlāk par citām sugām.
Māka ieva /P. maackii/ - liels, ātraudzīgs 15-20 m augsts koks ar skaistu oranžbrūnu, spīdīgu mizu, ļoti skaistu koksnes tekstūru.

Ievas koka totēms latviešu dainās simbolizē ziedošu, jaunu meiteni, mātes meitu.

Vai atceraties dziedāto dziesmu "Stādīju ieviņu augstajā kalnā"? Ar dārza darbiem šai dziesmai nav nekāda sakara, bet ar seniem kāzu rituāliem gan. Ieviņa, ko stādīja "plāniņa vidū" ir līgava. Tāpēc nav brīnums, ka uzlūkojot šo koku, mūsos raisās dažādas romantiskas un dziļi zemapziņā balstītas fantāzijas.

Tautas ticējumi par ievu:

Latviešu tautas ticējumos ieteikts nestādīt ievas ēku tuvumā, jo tad varot iespert pērkons vai mājas būvbaļķos iemesties tārpi.

Ievu ziedi neder vīšanai vainagos, jo tad sāp galva.
Senāk pēc ievu ziedēšanas tika plānoti lauku darbi un prognozēts gaidāmais laiks. Ja ievas zied agri, tad rudenī būs agra un laba graudu raža. Lai to vēl vairāk veicinātu, lauki jānokaisa ar ievu ziediem un jāķeras pie miežu un auzu sēšanas. Lieli un kupli ziedu ķekari, daudz ogu vēsta par auglīgu vasaru un bagātu gadu. Kāds laiks ir ievām ziedot, tāds būs arī pēc mēneša, rudzu ziedu laikā.

Kā izmantot ievas veltes dziedniecībā?

Ieva ir insekticīds koks, tās rūgteno, pēc mandelēm smaržojošo mizu lieto dzeramā ūdens dezinfekcijai, attīrīšanai no baktērijām. Ar stipru ievu mizu novārījumu var iznīdēt mušas, utis un blaktis. Ceļotāji laba dzeramā ūdens ieguvei izmanto senu paņēmienu. Pievienojot vārāmajam ūdenim nedaudz ievu mizas vai ieliekot dzeramajā ūdenī ievu zariņu, iet bojā mikrobi, uzlabojas ūdens garša. Pēc šādām darbībām varot lietot arī bezizejas situācijā no grāvja vai lāmas pasmeltu ūdeni.
Ārstniecībā izmanto ogas, mizu, ziedus un lapas. Mediķi iesaka lietot mazās devās un nepārdozēt, jo stipri novārījumi vai uzlējumi var izraisīt galvas sāpes un reiboni.
Ogas satur cukurus un dažādas organiskās skābes, C un B vitamīnus, minerālvielas, miecvielas un ēteriskās eļļas. Svaigu ogu sēklās ir amigdalīns, viela, kas satur indīgo zilskābi, tādēļ nav ieteicams "pārēsties" ievogas. Šī iemesla dēļ, lietojot ārstnieciskiem nolūkiem vai kulinārijā, ievogas nedrīkst sasmalcināt. Ievogām piemīt pretiekaisuma, baktericīda un sviedrējoša iedarbība. Kaltētu ievziedu uzlējumu lieto acu kompresēm. Tautas medicīnā ievas mizas līdz pret daudzām kaitēm: kaulu sāpēm, tūsku, rozi, klepu, zobu sāpēm. Ievu mizu novārījums ieteicams drudža un reimatisma gadījumos, bet mizu degvīna uzlējumu iesaka kaulu un locītavu slimību, reimatisma ārstēšanai. Lapu un ziedu tēja palīdzēs plaušu slimību ārstēšanā.

uz lapas sākumu