Pērtes draugi* koki
Lai bij vārdi, kam bij vārdi,
Man pašam bij stipri vārdi;
Daugaviņu noturēju
Mietu dūru viducī.

 ... pērtes.

  • Koki kā pareģi. Jau gandrīz divus gadu tūkstošus Eiropā valda uzskats, ka cilvēks esot radības kronis. Tomēr palūkosimies uz faktiem. Vai nav dīvaini, ka tad, kad šim radības kronim jāuz­zina, kāds gaidāms laiks tuvākā vai tālākā nākotnē, cilvēks kļūst pavisam nevarīgs. Protams, eksistē meteoroloģiskais birojs. Bet tā prognozes ne vienmēr ir precīzas vai pietiekoši skaidras. Tādos gadījumos viņš skatās uz citām, viņaprāt, zemākām radībām. Lai uzzinātu, vai lietus vēl ilgi līs, viņš vēro, ko dara vistas. Pat tādā attīstītā tehnokrātijas zemē kā ASV laika prognožu precizēšanai tiek turēts murkšķis — vietējais grauzējs. Lai uzzinātu, kāda būs ziema, cilvēks vēro kokus. Meteoroloģisko dienestu speciālisti labākajā gadījumā dienu uz priekšu laika prognozi nosaka ar 80-90% precizitāti, mēnesi iepriekš — mazāk nekā 50%, bet par tālāku prognozēšanu viņi nevēlas pat runāt. Šobrīd meteoroloģija uzskatāma jau par zinātnes nozari un tajā lieto pašu modernāko aparatūru datu iegūšanai un apstrādei.

  •   Zinātnieki izpētījuši, ka augi laikus uzkrāj tās vielas, ku­ras var ievajadzēties pēc sezonas vai pat gada, lai pārvarētu lielu karstumu, aukstumu, pārāk lielu mitrumu vai sausumu. Augi zina pat to, ko nevar noteikt globālās vērošanas sistēmas ar mākslīgiem zemes pavadoņiem un milzīgajām datorsistēmām šo datu apstrādei.

  •    Pēdējos gadu simtos daudzi izcili zinātnieki un dažādu no­zaru speciālisti mēģinājuši atrast un noteikt sakarības ilgtermiņa laika prognozei. Tā kā šīs ziņas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecībai, bet arī militārām vajadzībām, lielvalstis nav žēlojušas līdzekļus šāda veida pētījumiem. Pagaidām zinātnieku pētītajā fiziskajā pa­saulē nav izdevies atrast laika izmaiņu cēloņus un praktiski iz­mantojamas sakarības. Vienīgie praktiskie rezultāti, cik zināms, ir

  •   Zinātnieku atklājumi, kas gaidāmo laiku tālākā nākotnē nosa­ka, analizējot koku saknēs uzkrātās ķīmiskās vielas. Savādi gan. Koki, kam neesot ne apziņas, ne saprašanas, zina par gaidāmām laika izmaiņām pat gadu uz priekšu. Un ne tikai zina, bet arī tām gatavojas.

  •    Izklāstītās ziņas liek domāt, ka laika izmaiņu cēloņi jāmeklē nevis fiziskajā, bet paralēlajās enerģētiskajās pasaulēs. Koki mums nezināmā veidā spēj ar tām saistīties un iegūt ziņas, kas vajadzīgas izdzīvošanai. Līdz ar to nonākam pie visai būtiska secinājuma, ka, ja koki to spēj, tad neapšaubāmi tiem ir izziņas sistēma un tā saistāma ar enerģētiskajiem veidojumiem, ko attiecībā pret cil­vēku sauc par garu un dvēseli.  Šis secinājums nebūt nav uzskatāms par atklājumu. Doma, ka kokiem kā dzīvām būtnēm ir apziņa un tātad arī dvēsele, atro­dama kā latvju garamantās, tā arī daudzu seno tautu uzskatos, tikai tā bija aizmirsta. Daudzas tautas uzskatīja, ka kokā iemīt kāds senču gars. Ziemeļamerikas indiāņu vecajie apgalvoja, ka viņi dzird, kā kliedz upes malā augošo koku dvēseles, ja palos upe izskalo krastu un kokiem jāgāžas tajā.

  •    Koki kā senču dvēseļu mītnes. Ar kokiem senči saistījuši ari dvēseles. Pasakā māte pārvērš puisēnu par ozolu, meitu — par liepu. Citās pasakās cilvēku pārvērš par ābeli, apsi u. c., pēc tam — atpakaļ. Ir arī pasaka par puisīti, kas izaug no alkšņa pagales. Latvju ticējumi vēsta, ka svinamās dienās — kā Pavasara Mārās, Ziedu dienā (4. jūnijā), Mirušo piemiņas dienā u. c. — kokus nedrīkst ne cirst, ne lauzt, jo tad tiem sevišķi sāpot, pat tekot asi­nis. Par to, ka kokam nedrīkst lauzt galotnīti, brīdina daudzas dainas.

Slotiņas un zāļu paklājiņi (lāvas, grīdeņi, pagalvis, slieksnis, vasaris)

 Paklājus patīkamāk ir veidot vasarā, kad zālītes ir tikko salasītas un vēl smaržo pēc pļavas… Tomēr, ja pietiek pacietības, jau vasarā var vākt un žāvēt augus, lai arī ziemas garajos mēnešos pirts siltumā var atcerēties vasaras sajūtas (vēlams katru augu žavēt atsevišķi, lai aromāti nesajaucas). Pats vienkāršākais un vieglāk sagatavojamais ir meža pļavas siens, jo tajā atrodas ļoti daudz aromātisku ārstniecības augu. Augus paklājiņiem vāc saulainā laikā rīta pusē, augošā Mēness fāzē.

  • Parasti vāc augus, kas sāk ziedēt, tie ir bioloģiski un enerģētiski spēcīgi. Agrā pavasarī tās var būt gārsas, bērzu lapas, baltās vizbulītes, vēlāk vasarā – vīgriezes, vērmeles, kaņepes, kumelītes, sarkanais āboliņš.
Pareizi izvēlēti augi ne tikai uzlabo cilvēka fizisko veselību, bet pat var mainīt cilvēka rakstura īpašības, iegūt jaunas iespējas, mainot apkārtējo vidi. Paklājiņš var tikt veidots gan no viena veida augiem, gan no daudziem.

SAULES un MĒNESS TAKA * DABAS RITMS

Mēness diena ir pirts dienu pamatā.

  • Mēness saista ūdens izpausmi un veido nosacījumus pirts dienai.

Kas varēja grožus vīt
No straujā ūdentiņa?
Kas varēja vilnu cirpt
No pelēka akmintiņa?
Dieva dēli grožus vija
No straujā ūdentiņa;
Saules meitas vilnu cirpa
No pelēka akmintiņa.

Kur tecēji, Mēnestiņ,
Ar zvaigžņotu mētelīti?
- Tiem ļaudīm palīgā,
Ko bez Saules strādināja.

Mēness pastāvīgi mainīgie ritmi un citi kosmiskās telpas faktori iedarbojas uz cilvēka organismu. Ja ilgstošā laika periodā cilvēks šos dabas ritma mainīgos procesus ignorēs un nesaskaņos ar sava organisma ritma prasībām, tad tas neizbēgami uz to noreaģēs, sākumā ne tik izjūtami, bet vēlāk negatīvie impulsi summēsies un ar laiku novedīs pie nopietnām organisma problēmām.


SAULES un MĒNESS TAKA * DABAS RITMS

Kur tecēji, Mēnestiņ,
Ar zvaigžņotu mētelīti?
- Tiem ļaudīm palīgā,
Ko bez Saules strādināja.

Nepārtaukts Mēness un Saules cikls noslēdzas un sākas no jauna. Tas lielākoties nesakrīt ar tradicionālo kalendāro mēnesi. Cilvēka organismā notiekošie procesi ir pakļauti šim ritmam.
Tā katrai Mēness dienai ir savas vibrācijas, sava enerģētika, ietekme uz cilvēka dzīvi - apzinās viņš to vai nē. Intuitīvi cilvēki izjūt šīs vibrācijas un nepiespiesti vadās pēc tām. Diemžēl lielpilsētu dzīve daudzus "izsitusi" no šī dabiskā līdzsvara ar dabu. Visskaudrāk to, ka nedzīvojam pēc Mēness vibrācijām, izjūtam, kad negatīvā enerģija koncentrējas iekšējos orgānos un izraisa dažādas saslimšanas. Mēness ietekmē: zemapziņu, tādēļ tas pārvalda mūsu ieradumus, lietas, ko mīlam darīt vientulībā un kas mums sagādā patiesu prieku; sapņu pasauli; intuīciju un instinktus; noskaņojumu un emocijas; veselību. Pie tik spēcīgas Mēness klātbūtnes mūsu dzīvē, būtu tīrais neprāts izgrūst to - tikai tāpēc, ka neapjaušam - no mūsu apziņas. Paseko līdzi kaut vienam Mēness ciklam un pēc neskaitāmiem piemēriem, kas apstiprinās šāda cikla esamību, redzēsi, ka tas ir harmoniskākais dzīves ceļš!

Atklāts, ka Mēness gravitācijas ietekmē notiek Zemes cietās virsmas deformācija 50 cm vertikālā un apmēram 5 cm horizontālā virzienā. Vēl spēcīgāk šī ietekme skar Zemes ūdens vidi - tie ir bēgumi un paisumi pasaules okeānu krastu zonās. To maiņa notiek pēc katrām 12 stundām un 25 minūtēm. Šāda ietekme uz šķidro vidi izpaužas arī dzīvo organismu uzvedībā, atspoguļojas cilvēka apziņā un psihē, garastāvoklī un emocijās.

Katras Mēness dienas gravitācijas un enerģētiskā iedarbība ir atkarīga no tā leņķa attiecībā pret Sauli, kurš ik dienu mainās apmēram par 12 grādiem. Tāpēc arī Mēness ietekme uz cilvēku katru dienu ir savādāka. Ja šo enerģiju izmanto pareizi, noteiktās Mēness dienās organisms var pilnīgi atkopties no visām kaitēm, taču, ja cilvēks pārkāpj šos bioritmus, slimības var arī padziļināties, īpaši - hroniskās.

Ķīnas medicīna pierādījusi, ka 12 svarīgākie orgāni, kas saistīti ar atbilstošiem enerģētiskiem kanāliem, reizi diennaktī izjūt divas stundas ilgu aktivitātes uzplūdu vilni un tikpat ilgu atplūdes vilni, kad tas tiek apasiņots minimāli. Šajā laikā Mēness paātrina vai palēnina cilvēka audos notiekošos bioķīmiskos procesus.