Jaunumi- Janvāris ...Februāris...Marts
Ziemas diena...
Pirtī eimu, pirtī teku
Pirtī man daudz vajag,
Pirtī manu augumiņu
Ar Dieviņu līdzināja.

Plietreķis



Plietreķis, Plietreķa pērte …Pliens,  autre un  kadiķis)

            Plietreķis = Plie (Pliens)+ tre (Autre)+ ķis (Kadiķis)     

kadiķa pērte = tērauda kalve (smēde.)

          Vecais tērauda nosaukums pliens (liet. plienas, prūs. playnis) vienāds visās trijās baltu valodās. Arheoloģija liecina, ka tēraudu balti mācēja iegūt jau agrajā dzelzs laikmetā – ap mūsu ēras sākumu. Tāpat arī prata sametināt tēraudu ar zemākas kvalitātes metālu. Latviešu autre (smēde) un vārdu austra, ko varētu izskaidrot kā ‘zelta kalve’.

Kadiķis īpaši labs prasmīga pirtnieka rokās. Jo īpaši pērtēs…. ar to var gan viegli, gan reizēm arī spēcīgāk iepērt kāju pēdiņas un visu ķermeni. Pēdas ir īpašas enerģijas vadītājas, akumulētājas, zemskares vieta. Aktivizējot kāju pēdas un to refleksīvās zonas, arī  enerģija plūst un tonizē (harmonizē) visu ķermeni – nu gluži kā kalve (autre), kurā jāizkaļ īpaša pirts pērte - sudraba un zelta mijai. Slotiņa ietīta linu augumā un speciāli veidota, izturēta, lai vēlāk jau bez lina darbotos pirts ziemas pērtē. Jau ziemas saulgriežu tuvumā tā spēcinās.

                Kāpēc ne sudraba vai zelta kalve kadiķslotiņai dota? Varbūt jau tāpēc, ka šobrīd latviešiem vairāk tērauda nepieciešams viņa (kalvē)…. pēdās, garā, domāšanā, domspēkā. Lai top!


Vilku mēnesis... Sala mēnesis... Sveču mēnesis...

Dziļa krēsla, bieza migla visu gaisu pildīja; krusas graudus, sniega pārslas, ziemeļvēji mētāja.

A.Pumpurs, eposs "Lāčplēsis"


skatīt filmiņu šeit

Mūsdienās pamazām tiecamies šos senos ticējumus nest gaismā, piedzīvot atkal no jauna.

ras pirtīs gunis deg,

Blāva gaisma logā spīd,

ness sniegā vagu dzen

Tautiešam(i) veldzēties.

Lielvārdes pusē ierasota un vārdos likta


Jaunā ziemas slota - "Pūcīte "


Vēlējums sev. Jaunajā gadā katru mēnesi vismaz vienu (divus) nopērt pirtī, dāvinot veselību un dzīvesprieku. Būt arī citās pirtiņās un dalīties ar Lielvārdes pērti. Iestādīt 2x vairāk ozolu, liepu un citu koku nekā paņemu sev slotiņām. Neaizmirst pļaut arī ar izkapti un pavasarī ieliet akmenī pienu zalktim. Uzpīt līgo vainagu, kuru ziemas saulgriežos likšu pagalvī pirtī. Katrā slotiņā iepīt Lielvārdes doto. Māla krūkā ūdeni ieliet, lai domām ir kur vērpties. Godāt pirti un pirtniekus, pirtsmīļus un ļaudis RĀMUMAM. Klusēt, kad jāklusē, runāt, kad jārunā.... vienmēr vairāk smaidīt. Upes akmeni jūrmalā atstāt, jūrmalas akmeni upes līkumā likt. Lai medussvece ar putekļiem neaplīp. Būt Latvijā.

Lietotāja Kruvesis Aigars attēls.

Pasaka  saka: 

Reiz kādam pirtniekam izdevies mācītāju iedabūt pirtī un vēl nopērt pat sentēvu rituālā... Kādā brīdī, kad pirtsslotiņas uzsita lielu pirts garu, cienīgtēvs neizturējis un svētlaimē izbrīnē iesaucies: Esmu debesīs, svētīts lai top! Uz ko pirtnieks atteicis - Guli Dīva jārs, kad Dīvs un Mora istabā. Tas nu pagalam mācītāju satraucis... un pie šiem vārdiem šis atlecis sēdus, un caur pirts tvaika garaiņiem, cenšoties ko saskatīt, iesaucies - A, ko!

Vārdu sakot, cienīgtēvs pēc pirts nu galīgi apjucies bija. Un citu reizi, kad braucis garām pirtiņai vienmēr skatījies, vai dūmi kūp. Bet, kad vecums cienīgo kungu ragā lieca, ļaudis mēļo, ka šis tomēr esot manīts pirtī dievpalīgu meklējot... un vēl, ka šis nu galīgi dievbijīgs būdams tā arī nesapratis, vai tīšām pirte kā baznīca.

Otrā pusē Daugavas pierakstīts


Ūdensmeita.

Rāmā vakarā viens muzikants jūŗas malā skandinājis kokli. Te pienākusi viena sieviete, apņēmusi viņam dvieli apkārt un nonesusi viņu ūdens pilī piesacīdama, kad jaunie diešot, tad lai koklējot, bet kad vecene dejot, tad lai nekoklējot.

Koklētājs vaicājis: "Kāpēc tad ne?"

"Nu, tā jau ir jūŗas māte. Kad viņa dej, tad jūŗā ir auka un sīpas."

Koklētājs izkoklējies visu nakti. Rītā tāpat atkal aiznests atpakaļ tai pašā vietā, tikai dvielis vien vēl bijis apkārt, skaists balts dvielis sarkaniem galiem. Šo dvieli stāstītājs pats vēl esot redzējis.

4. K. Banķers, Dundagas Tiļļās. LP, VI, II, 28, 2, 8.



F.Bārda

Aiz rudzu stūrīša
pie bērzu birzīša
zaļā pļavmalī
pavēnī
vecā pirtiņa sēd.
Sēd gluži salīkusi
un lietū izmirkusi -
ar salmu boļeni
un dūmu seģeni
kā melna vecenīte,
kā ubadzīte.

Tailodziņš viens pats
kā tumša acs.
Bet bezzobu mutē
īss, nozelēts ļuļķīts
drebēdams turas
un kuras . . .

Ak, manu pelēko večulīt!
Uz rudeni tevi jau projām grib dzīt!
Tu sēdot un pīpējot, pīpējot -
bet sildīt nemaz mūs vairs negribot!

Tad atnākšot jauna - ar cigāriem
un strīpainiem silegļu lindrakiem.
Kad tā sev dūmu seģeni siešot -
pat circeņi klētī no karstuma diešot . . .

Sestdienas vakars
gurdeni tumst,
vecā pirtiņa
sēd un skumst . . .




 



Pirtī skauģiem vietas maz:

  • Ja kāds  aprunā vai skauģis maļ,, tad lietojamis "vilka mutes aizsīšana (aizsiešana)". Laužu nevaloda i tāpat kā vilks uz aitām. Tad rītā priekš saules pa divi aiziet uz paisītavām, Viens sien ap paisītavām valgu, otrs prasa: "Ko tu tur sien?"- "Vilkam muti sienu." Tā sien un prasa 9 reizes, tad vilkam mute ciet (Latv. tautas ticējumi).
  • Ja pirtī kāds pulgot vai skauģi laiž, tad tas aplejams ar ūdens baļlu : " kuš, kuš  veca vārna apkārt lec, viena kāja vakarā, rītā otras nepazīst" . Citviet saka: "Ūja, ūja čuša* lien, nelaid to kamzolī, pliku dubenu paliksi cisās".... nereti iztiek arī bez vārdiem tikai piepliķē ar slotīnu pa dibenu un pašūpo galvu. *(čūska, tārpiņš)

  • Pirts joko... pat katrā viedā pirtī sava blusa ārā lec!

    Lai arī pirts ir nopietna lieta, tomēr iekšēji garam jābūt atbrīvotam un smaida pilnam!

    Vecās pirts padomi: PIRTĪ ĪGŅĀM NAV VIETAS!

    Vecās pirtīs joko:
  •  Pirtī nevajadzētu iet ar pulksteni, sevišķi nepieklājīgi ir iet ar dzegužpulksteni, jo tā dzeguze var trāpīt kādam ne tur.
  • Ja jūs gribat uzmest garu, bet nav ar ko mest, tad var mest garu, metoties uz grīdas garšļaukus.
  • Pirts, kas kurināta ar skolas soliem dod ļoti štengru garu. (Ulmaņlaiku pirts stāsts)
  • Ja uz pirti atbraucat ar autobusu, biļeti nevajag izmest uz akmeņiem. (Padomjlaiku pirts stāsts)
  • Ja kāds pirtī saka- Uzmet garu, tas vēl nenozīmē, ka pirts gars tiek uzmests (oligarhu pirts stāsts).
  • Ja pirtī kāds saka- Nav vairs vietas; tad lai vieta iziet ārā , bet gars gan lai paliek pirtī. (Garīgo pirts stāsts)

Trešais gada ritējums šai ziemas

 jaunumu sadaļai

No lietus līdz sniegam, no baļķa līdz pērtei.

pirts pērte... še krustiņš, tur krustiņš, vidī balta atslēdziņa

 ... vēl par pīlādzīti... Vakaru priekš bērna kristīšanas vecā māte kurina pirti ar īpašu ziņu un uzmanību. Vispirms viņa aizbāž visus pirts lodziņus un šķirbiņas. Tad izskaita malkas pagales pa pāriem. Pirmajai pagalei, ko krāsnī bāž, pieliek klāt, ja bērns puisēns, ozola, ja meitene, liepas zariņu. Bez tam tiklab puisēnam, kā meitenei pieliek pie pirmās malkas vēl pīlādža zaru, lai līdz ar pirmajiem dūmiem ietu ārā visi ļaunumi jeb ļaunie gari, un bērns ar māti tiktu no tiem pasargāti. Ozola, liepas un pīlādža zari jau iepriekš griežami.


Latviešu valodā mēs mēdzam runāt par spēka vārdiem un par spēkavotiem. Tā ir tautas gudrība, kas intuitīvi izprot- vispirms, ka vārds, doma, mērķa priekšstats ir kā sēkla, no kā garīgais spēks izaug. Bet otrs princips ir tikpat svarīgs: ka garīgais spēks verd no kādām cilvēka prātam apslēptām un neuztveramām dzīlēm, it kā no neizsmeļamiem ūdens avotiem. Mums tikai jāiemācās, kur un kā no tiem smelties.

Vaira Vīķe-Freiberga

pIrts un slieksnis.



Himalaju sāls

Himalaju sāls ir zināma jau ļoti sen. No ierastā vārāmā sāls, bez krāsas, tas atšķiras ar bagātu minerālo sastāvu un vairumu barības vielu, kuras ir tik nepieciešamas cilvēka organismam. Himalaju sāls tiek uzskatīts par pašu tīrāko pasaulē, bet pateicoties savām unikālajām īpašībām tas palīdz pret daudzām kaitēm. Ja tu joprojām neesi dzirdējusi par lieliskajām Himalaju sāls īpašībām – šis raksts atklās tev daudz jauna!

Nedaudz par sastāvu Himalaju sāls sastāvā ir ļoti daudz noderīgu minerālvielu, tādas kā:  nātrijs, kalcija, magnijs, kālijs, varš, dzelzs, fosfors, bors, hroms, fluors, jods, mangāns, molibdēns, selēns, cinks un citi.

Himalaju sāls īpašības:

  • viegli uzsūcas organismā un novērš organisma atūdeņošanos
  • Regulē ūdens un elektrolītu līmeni organismā
  • novērš organisma novecošanos
  • uztur elpceļu veselību
  • regulē cukura līmeni asinīs un novērš diabēta attīstību
  • palīdz nostiprināt kaulus, matus un nagus
  • atjauno smadzeņu šūnas un uzlabo koncentrēšanās un darba spējas
  • novērš muskuļu spazmas
  • uzlabo asins cirkulāciju un veicina sirds un asinsvadu sistēmas tonusu
  • palīdz regulēt vielmaiņu un gremošanas sistēmu
  • uzlabo miegu
  • attīra asinis un organismu
  • uztur aknu un nieru veselību
  • nostiprina imunitāti
  • palīdz cīņā ar saaukstēšanos un uztur LOR-orgānu veselību

Himalaju sāls priekšrocība ir tajā, ka nekaitē kuņģim, nierēm un citiem iekšējiem orgāniem, kā arī padara ēdiena garšu dabīgāku. Svarīgākais, atcerieties, ka viss ir labs ar mēru, bet nekaitīgā dienas deva ir 1 tējkarote (ja vien jūsu ēdienkartē nav citi nātrija hlorīda saturoši produkti).

Rozā sāls vannām Paša augstākā labuma Himalaju sāli izmanto pārtikā, bet pārējo – kā vannu, vai citu skaistumkopšanas procedūru sāli. Āa, kā mūsu pats lielākais orgāns, atspoguļo visu pārējo orgānu veselības stāvokli. Lietojot Himalaju sāli skaistumkopšanas procedūrās, mēs varam bagātināt visu savu organismu ar vērtīgām vielām.

Himalaju sāls īpašības lietojot to vannās:

  • novērš ādas slimību attīstību
  • dziedē kukaiņu kodumus, apdegumus, porēzes un citas rētas
  • neizsauc ādas kairinājumus
  • ginekoloģisko problēmu profilakse
  • cīnās ar reimatismu un locītavu problēmām
  • palīdz organismam atgūties pēc operācijām

Vidēji vannā ietilpst 150-200 l ūdens, tas nozīmē, ka uz šādu tilpumu vajag apmēram 1-1.5 grami rozā sāls. Starp citu, ūdens nedrīkst būt ļoti karsts, ne vairāk kā 37 grādi. Kā arī, ja jūs lietojiet ārstniecisko Himalaju sāli, tad nevajadzētu lietot ziepes, dušas želeju, vai kādus citus kosmētiskos līdzekļus. Vannā uzturēties vajadzētu apmēram 30 minūtes, pēc tam noslaukiet ādu ar tīru dvieli un atpūšaties 20-30 minūtes.

Kā vēl var izmantot Himalaju sāli?

1. Lai āda būtu vesela un tīra, samaisi sāli ar savu iemīļoto ēterisko eļļu un izmanto šo maisījumu kā pīlingu ķermenim.

2. Ja jums ir aizlikts deguns un iesnas – pagatavo sāls šķīdumu ( uz 0.5 l ūdens 1 tējkaroti sāls) un skalo degunu vairākas reizes dienā.

3. Sēnīte uz kājām? Paturi kājas sālsūdenī!

4. Lai tiktu vaļā no angīnas, skalo kaklu ar vāju Himalaju sāls ūdeni, bet nerij to.

5. Himalaju sāls lampas palīdz cīņā ar astmu, alerģijām, nogurumu un depresiju.  

avots: takprosto.cc





Virši mums zināmie...

Janvāra un februāra mēnešos  īpaši sajutīsim viršu slotiņu stiprinošo spēku, ja prasmīgi tās pielietosim pērtēs. Slotiņas sietas kūļsējienā un tās izmanto gan kā siltuma/karstuma kompreses, gan arī kā brīnišķīgu masāžas palīgu- sajūtas ir īpašas. Āda jūtas atsvaidzināta un veselīgi lutināta. Slotiņām piemīt savdabīga siltuma vadāmība un spēja noturēt karstuma/aukstuma maiņas. Slotiņas var pirtī ienest sniega ķipīšos, vēlāk sagatavot pēc vajadzības gan veldzei, gan arī karstuma kompresēm, kad tās apliesim ar karstu ūdeni. Ļoti labi, ja slotiņas prasmīgi pielieto nieru enerģētiskai stimulēšanai (īpaši sievietēm, jo gada balanss augusts/janvāris ir pretpolos un procedūra veicina enerģētisko līdzsvaru un iedarbojas dziednieciski). Papildus tās var izmantot pēc ziemas peldes, kad nepieciešams atgūt siltuma "viļņa"sajūtu -pielieto kā siltuma "kurpītes" uz lāvas, vai arī kā grīdeni zem pēdām, ja sēž uz lejas lāviņas.
viršu tēja un medus
  • Viršu tēja - 2 g kaltēti viršu ziedi, 2 g kaltētas mežrozīšu lapas, 10 g kaltētas meža zemeņu lapas. Aplej ar 200 ml verdoša ūdens, nostādina 5-10 minūtes.
  • Viršu medus. Tumši brūnā krāsā ar sarkanīgu toni. Pēc garšas ar patīkami sīvu un nedaudz rūgtenu piegaršu. Ļoti ātri sabiezē želejā jau šūnās. Satur daudz minerālvielu un olbaltumvielu. Darbojas kā kuņģa dziedzeru kairinātājs, veicina ēstgribu, nomierina nervu sistēmu.

  • Atšķirībā no citiem medus veidiem, viršu medū ir daudz magnija, mangāna un vara. Pateicoties tā iegūšanas tehnoloģijai, viršu medus satur arī bišu maizes un nedaudz vaska daļiņas. Tas ir vienīgais medus Latvijā, kuru tā lielās viskozitātes dēļ nevis izsviež, bet izspiež. Tas darbojas kā kuņģa dziedzeru kairinātājs, veicina ēstgribu, nomierina nervu sistēmu. Tumši brūnā krāsā ar sarkanīgu toni. Pēc garšas ar patīkami sīvu un nedaudz rūgtenu piegaršu. Ļoti ātri sabiezē želejā jau šūnās. Satur daudz minerālvielu un olbaltumvielu.



Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .